Rastafari

Ceru ka interesees, varat palasiit, ja ir laiks atveelat un izlasat.sameeraa diezga interesanti :)



Rastafari (rastas) tic, ka Etiopijas imperators Haile Selasije I (Ras Tafari, Jah) ir Dieva inkarnācija, Mesija, kas vadīs visus Āfrikas iedzīvotājus, un visas pasaules melnādainos iedzīvotājus uz brīvību. Imperatora oficiālie tituli: “Karaļu karalis”, “Lordu lords”. “Judas cilts uzvarošā lauva”. “Dāvida pēcnācējs”, tiek uzskatīti par norādēm uz Mesiju. Vārds "Jah" ir Bībeles "Jehova" saīsinājums. Vārds "Rastafari" cēlies no Ras Tafari Makonen, kas bija Hailes Selasijes I vārds pirms kronēšanas.

Reliģiskā kustība sākās starp Jamaikas zemniekiem un strādnieku pārstāvjiem agrīnajos 1930ajos gados. To ietekmēja pravieša Markusa Gārvija (Marcus Garvey) “Atpakaļ uz Āfriku” kustība, kura uzskatīja ka visiem melnādainajiem Amerikas iedzīvotājiem jāatstāj sava bijusī verdzības vieta un jāatgriežas Āfrikā.
Ticība tam, ka Haile Selasije I ir mesija, Jamaikā sākās pēc tam, kad žurnāls Time publicēja reportāžas par viņa kronēšanas ceremoniju 1930. gadā. Imperators bija vienīgās pilnībā neatkarīgās Āfrikas valsts monarhs.
Kad imperators 1966. gada 21. aprīlī apmeklēja Jamaiku, lidostā viņu sagaidīja starp simts un divsimts tūkstošiem rastafari. Sagaidītājiem stundu nācās pārliecināt Imperatoru, ka atstājot lidmašīnu viņš būs drošībā.
Haile Selasije I nekādi neveicināja Rastafari kustību, jo viņš bija pārliecināts Etiopijas ortodoksās baznīcas ticīgais. Viņa publiskā attieksme pret rastafari bija kaut kur starp līdzjūtību un pieklājīgu interesi.
Jamaikas vizītes laikā viņš rastafari vadītājiem ieteica emigrēt uz Etiopiju tikai pēc tam, kad būs pabeigta Jamaikas atbrīvošana.
Taču, tiem rastafari kuri vēlējās pārcelties uz Etiopiju, Imperators uzdāvināja zemes gabalu Šašamanē (Shashamane) kur joprojām pastāv rastafari komūna.
Lielu impulsu Rastafari kustības izplatībai deva regeja mūzikas popularitāte, it sevišķi Bobs Mārlijs, kuri savās dziesmās dziedāja par Rastafari ticību un Jah. 2000. gadā pasaulē bija apmēram viens miljons rastu. 5-10% Jamaikas iedzīvotāju sevi identificē kā rastas. Lielakā daļa Rastafari ir veģetārieši, vai arī ēd tikai produktus kurus atļauj Bībeles Vecā Testamenta likumi.


Pirmsākumi
Savos pirmsākumos kustībai nav līdzšinēja nosaukuma un tā ir afro-jamaikiešu un afro-karībiešu pašapziņas meklējumu ceļš un centieni apzināt savas āfrikāniskās saknes un atjaunot pirms 400 gadiem pazaudēto saikni ar Āfriku. Kustības idejiskais sākums bija melnādaino tiesību aizstāvja Markusas Gārveja, aktīvā politiskā un reliģiskā darbība. Savās publikācijās un runās viņš mudināja melnādainos atgriezties Āfrikā un apzināties savas etniskās saknes. Lai saliedētu Jamaikas un Karību afrikāņus Gārvejs nodibina starptautisku organizāciju, lai uzlabotu melnādaino stāvokli, gan Karību reģionā, gan visā pasaulē. M. Gārvejs sludināja, ka Eiropas kolonizatori netaisnīgi izveduši melnādainos no savas dzimtenes un verdzības gados ieaudzinātā pakļaušanās, ir noplicinājusi melnādaino ļaužu pašapziņu. Balto cilvēku represijas nomākušas afrikāņu intelektuālo attīstību, līdz ar to melnādainie paši sāk noticēt, ka nav nemaz citas alternatīvas un, ka atrašanās „Babilonas gūstā” ir viņu liktenis.
Gārvejs aicināja lepoties ar savu āfrikānisko izcelsmi, atteikties no svešās „Babilonas” kultūras un gaidīt to dienu, kad Āfrikā tiks kronēts karalis, kas atjaunos taisnību un ļaus viesiem atgriezties to patiesajā dzimtenē, jo Dievs viņiem jau ir piedevis un līdz ar to „Babilonas gūsts” ir beidzies. Lai raksturotu savu stāvokli, Gārveja sekotāji izmantoja Babilonas un Cionas jēdzienus, tādējādi pasvītrojot sava un Izraēļu likteņu līdzības. Babilona nozīmēja gūstu svešajā kultūrā, īpaši ASV un ar Babilonu tika saprasta visa balto cilvēku pasaule kopumā, kas ar visiem līdzekļiem cenšas apspiest melnādainos, arī līdzšinējais Balto cilvēku Bībeles skaidrojums ir savtīgs un kalpo Babilonas interesēm Šī paša iemesla dēļ, rastamani seko īpašai Bībeles versijai Holy Piby, kuras autors ir Roberts Rodžers, Afro Atlkiāņu Konstruktīvās baznīcas dibinātājs. Arī Gārvijs, līdz izveidoja savu – Gervītu ortodoksālo baznīcu, bija ordinēts šis baznīcas priesteris.
Starp Āfrikas valstīm īpaši tiek izcelta Etiopija, kā valsts, kurā pēc taisnības atjaunošanas varēs atgriezties visi kādreiz no Āfrikas izvestie melnādainie, tā ir visu no Afrikas izvesto „Ciona”, kurā viņi līdzīgi kā Izraēla tauta pēc „Babilonas gūsta”, atgriezīsies kā savā tēvzemē. Šādai īpašai cieņai pret Etiopiju ir vairāki iemesli. Etiopija no pārējām Āfrikas valstīm atšķīrās ar to, ka joprojām bija saglabājusi neatkarību no kolonizatoriem un tādēļ iemiesoja apsolītās zemes tēlu. Cits, senebreju rakstos balstīts pieņēmums, apgalvo, ka Etiopieši ir tieši Izraēla tautas pēcteči, jo Šēbas [karaliste tagadējās Etiopijas teritorijā] karalienei, kas minēta Torā, atgriežoties no ķēniņa Zālamana apmeklējuma, piedzimst dēls Meneliks, kas ir Etiopijas karaliskā galma priekštecis. Rakstos bērna esamības fakts nav minēts burtiski, bet tā ir frāzes „..un viņš deva karalienei visu ko tā vēlējās....” interpretācija.
Arī Etiopija vai tās topogrāfiskie sinonīmi bija vienīgā Afrikas valsts, kas minēta Bībelē. Tomēr Gārveja pravietojumos Etiopija nozīmēja Āfriku kā tādu un svarīgi bija vēsturi izjust vairāk intuitīvi, nekā hronoloģiski, akcentējot simbolisko līdzību starp Izraēla tautu un no Āfrikas izvestajiem cilvēkiem. Pēc rastamanu domām tieši tagadējās Etiopijas teritorija bija vieta, kur Dievs radīja cilvēku un līdz ar to, Etiopija ir visas cilvēces šūpulis. Gārvijs izvirzīja arī intersantu ideju, ka patiesība visi Bībeles patriarhi, kā arī Jēzus ir bijuši melnādaini, un oficiālā baznīca šo faktu neatzīst un turpina ikonogrāfijas tradīcijā, Jēzu, Mozu, un citas Bībeles figūras attēlot kā cilvēkus ar gaišu ādas krāsu. Arī šobrīd joprojām nav īstas skaidrības, kāds īsti Jēzus izskatījās. Nesenā mēģinājuma rekonstruēt potenciālo Jēzus izskatu rezultāts norādīja, ka Jēzus ir bijis ar tumšu ādas krāsu, un nemaz ne tāds, kādu to tēlo Romas katoļu baznīca, protestanti un pareizticīgie.


Ras Tafari kronēšana
Aizbraucot uz ASV, 1916 gadā, M. Gārvijs uzrunā savus sekotājus sakot:"Vērsiet savus skatienus uz Āfriku, tur tiks kronēts melnādains karalis, viņš būs glābējs." 1930. gadā Etiopija tiek kronēts karalis Ras Tafari, kurš, ieņemot troni, pieņem vārdu Haile Selassie I, kas tulkojumā nozīmē „Trīsvienības vara”. Šo notikumu Jamaikieši uztvēra kā Gervi pravietojuma piepildīšanos un pasludināja Haili Selasijē I par dieva JAH inkarnāciju. Pats Gervijs gan rastamanus nodēvēja par trakiem fanātiķiem un neatzina Haile Selasijes dievišķumu, tomēr rastmani to uztvēra, kā papildus apliecinājumu, jo arī citi pravieši vēsturē nav apzinājušiem sava pravietojuma svarīgumu. Kad Gārveja kustība, saistībā ar viņam izvirzīto apsūdzību nodokļu lietā [kas gan vēlāk izrādījās nepatiesa], izformējās, turpmāk par vienu no redzamākajām figūrām kļuva Leonards Hovels, kurš pārņēma rastafari kustības vadību. Paralēli Hovela vadītajai grupai pastāvēja vēl apmēram divas, tām visām bija dažādi ieskati, kā attīstīt rastafari ideju, tomēr var runāt par dažām kopīgām idejām – visas grupas nosodīja koloniālismu, bija par afrikāņu atgriešanos dzimtenē un atzina Haili Selasijē par dzīvo dievu. Šī jau sākumā iedibinātā decentralizācija būs raksturīga visai kustībai līdz pat mūsdienām. L. Hovels izvirzīja sešus agrīnās rastafari kustības pamatprincipus: naidu pret balto rasi, melnās rases pārākumu, atriebību baltajiem, Jamaikas un koloniālās varas iestāžu neatzīšanu, gatavošanos, lai atgrieztos Āfrikā, un Hailes Selasijē I atzīšanu par dievu. Saasinoties Jamaikas ekonomiskajās problēmām, Hovela vadītā rastafari kustība kļuva politiski aktīva un piedalījās dažādās protesta akcijās, pret nabadzību un rasu segregāciju Jamaikā, Jamaikas policija agresīvi apspieda protestētājus un daudzi sadursmēs gāja bojā. Hovels ar saviem sekotājiem izveidoja rastmanau ciematiņu Pinnacle [tulk. Smaile], kuru 50. gadu beigās iznīcināja Jamaikas policija, līdz ar to iezīmējot rastafarisma pirmā posma beigas. 1960. gada 21. aprīli Jamaikā viesojās pats Heile Selasije I un vienojās ar rastamanu vecākajiem, ka tiem, kas gribēs doties uz Etiopiju, viņš piešķirs zemes platību, tomēr pirms domas pār pārcelšanos, viņiem vajadzētu izcīnīt Jamaikas brīvību, nevis emigrēt, bēgot no problēmām.


Pārmaiņas kustībā
Paradoksāli, bet Rastafari kustības uzplaukuma laiks sakrīt ar dzīvā Dieva Hailes Selasijē I nāvi. Protams, sākumā šis fakts radīja krīzi rastamanu vidu, jo daudzi nespēja pieņemt to, ka Dievs var nomirt un tāpēc radās dažādi izskaidrojumi. Daļa rastamanu uzskatīja, ka Haile patiesībā nav miris, bet tā ir „Babilonas” sazvērestība, lai maldinātu rastas un liktu viņiem apšaubīt savu ticību, citi savukārt apgalvoja, ka šis gadījums pilnīgi neko nenozīmē, jo Hailes Selasijē ir kļuvis par ēterisku būtni un no augstākās vietas Etiopijā – „Cionas kalna”, raugās uz pasauli un ir kopā ar ikvienu. Kraso izmaiņu pamatā ir arī rastafāri ideju izplatība ar mūzikas, un īpaši ar regeja vēsti. Rastafari idejām kļūstot universālākām, Repatriācijas idejā, kas 50. un 60. gados tika saprasta burtiski, kļūst vairāk simboliska. Pilnībā tiek atcelti arī sākotnējie rasistiskie principi, to vieta rastafari kustība iestājas par visu cilvēku solidaritāti un atsacīšanos no jebkāda veida rasisma. Šo pārmaiņu pamatā ir Haile Selasijes runa ANO kongresā, kurā viņš nosoda rasismu un jaunais rastafari kustības atzars „12 Izraēla ciltis”, kas arīdzan iestājas pret visām rasisma formām. Haile Selasijē savā runā saka:

• "...līdz dienai, kad idejas, kas vienu rasi uzskata par augstāku kā cita, beidzot nebūs pilnībā atspēkotas un aizmirstas, līdz dienai, kad nevienā valstī vairs nebūs cilvēku dalījuma augstākajā un zemākajā šķirā, līdz dienai, kad cilvēka ādas krāsai vairs nebūs nozīmes, līdzīgi kā šobrīd acu krāsai, līdz dienai, kad cilvēka pamattiesības nebūs vienādi nodrošinātas neatkarīgi no rases – līdz tai dienai sapņi par ilgstošu mieru un pasaules pilsonību un internacionālas morāles valdīšanu paliks tikai gaistoša ilūzija, par kuru runā, bet, kas nekad netiek sasniegta..."
  
  Tomēr vislielākais pārmaiņu cēlonis bija mūzika, precīzāk regejs, vai vēl precīzāk - Bobs Mārlijs. Viņa ieguldījums rastafari ideju izplatībā bija izšķirošs. Arī pats Bobs Mārlijs bija kaislīgs rastafari piekritējs un kustības idejas izteica savās dziesmās. Dziesmā „War” viņš izmanto augstākminēto runas fragmentu, līdz ar to izplatot pasaulē aicinājumu visiem cilvēkiem solidarizēties neatkarīgi no rases un etniskās piederības. Kopa ar regeju, rastafari idejas iepazina pārējā pasaule, līdz ar to beidzās tā izolācijas periods. Jēdzieni „Ciona”, „Babilona”, „atgriešanās tēvzemē” liela mērā zaudēja savu burtiskumu un kļuva par daļu no katra paša meklējumiem. Babilona vairs nebija tikai ASV un tur esošo melnādaino trimda, bet arī materiālistiskā pasaule kopumā un ikkatrs, kas bija tās važās. Sauciens atgriezties mājup, nu jau skanēja kā aicinājums atgriezties pie sevis paša, atgūt „Babilonas” represijās un negācijās pazaudēto dvēseli. Var runāt par rastafari idejas diviem atzariem – vienu pārstāv „autentiskie rastas” otrutie, kas nevar būt patiesi rastas pēc izcelsmes, bet ir pārņēmuši rastafāri kustības vispārējos principus – tādus kā attiekšanos no meliem, naidīguma, skaudības, tā vietā atzīstot solidaritāti, visas cilvēces brālību un pacifismu.
  
  
  Reliģiskie uzskati, prakse un dzīvesveids
  Rastafari kustībai nav noteikta reliģiskā centra vai garīdzniecības aparāta. Rastamanam baznīca pirmkārt ir viņa ķermenis, jo viņu dievs vienmēr ir klātesoša katrā cilvēka tāpēc nav nepieciešama kāda formāla institūcija, bet svarīgi ir panākt iekšējo brīvību no aizspriedumiem un varas sistēmu žņaugiem. Zīmīgi ir tas, ka paši rastas noraida apzīmējumu „rastafariānisms”, jo šie „ismi” [mormonisms, jūdaisms, kapitālisms, u. tml.] viņuprāt ir raksturīgi naudas sabiedrībai, - „Babilonai”, kuras daļa viņi nevēlas būt, viņi uzskata, ka stāv pāri visām „ismu” kolīzijām un to cīņām par ietekmi. Ideju fiksēšana „ismos” viņuprāt tikai veicina konfliktus un atsvešina cilvēkus. Tomēr ir daži koncepti, idejas, kas pasaulē vieno apmēram 700`000 cilvēku , kuri sevi uzskata par rastām. Viena no šādām idejām ir atteikšanās no Babilonas kultūras un kārdinājumiem, ko tā sniedz, tā vietā izvēloties dzīvi saskaņā ar dabu un atrašanos JAH emanācijā. Ar Babilonu saprotot visu to pasauli, kas iemieso savtīgumu, melus, naudas mīlestību un liekulību. Ja „Babilona” ir rastamana ciešanas un ieslodzījums, tad „Ciona” ir viņa patiesās mājas, to, kas ir „Ciona”, nosaka katra individuālie ieskati. Dažs sapņo par Etiopiju, citam tā ir pavisam abstrakta „atgriešanās”.
  

TUEPINAAJUMS ---------------->



Dievs JAH
Augstākā būtne rastafari sekotājam ir JAH, kuru katrs var interpretēt citādi, nav vienotās doktrīnas. Pastāv uzskats, ka tas ir saīsinājums no ebreju Jahve (JHW), tomēr tas nav ebreju abstraktais dievs, kurš nav priekšstatāms. Rastamani identificē Haili Selasijē ar JAH, jo uzskata viņu par JAH inkarnāciju. Tāpat ļoti svarīga ir „I&I” [es un es] ideja. Arī tai nav definēta skaidrojuma. To var saprast, ka vēstījumu, „ka viss ir viens”, ka nav principiālu atšķirību starp „es” un „ne-es”, jo visā pasaulē un mūsos JAH ir klātesošs. Attiecībā pret JAH viss ir viens. Šajā idejā var just Hinduisma ietekmes, kur, atmetot Majas plīvuru, attiecībā pret Brahmanu, viss kļūst viens. Hindusima ietekme skaidrojama ar lielo emigrantu skaitu no Indijas, kas apmetās Jamaikā. Rastafarismā reliģiskajos ieskatiem raksturīga dieva personificēšana, dievs viņiem ir visspēcīgs tikai tad, ja ir iedomājams, kā dzīvs cilvēks. Viņiem šķiet pilnīgi aplami pielūgt dievu, kuru viņi nepazīst. Dieva transcendēšana, kā arī pēcnāves dzīves apsolījumi ir tikai balto cilvēku baznīcas ierocis, lai novērstu melnādainos ļaudis no vēlēšanās izmainīt apstākļus šajā pasaulē un no cīņas par savām tiesībām. Rastafari kustībai nav kāda īpaša tekstu kanona, bet ir daži raksti, kas veido liturģiskos tekstus; tās ir dažas daļas no Bībeles, kaut gan kopumā Bībele netiek atzīta. Vislielākā nozīme ir pārstrādātajai Bībelei Holy Piby un „Kebra Negas” grāmatai, kas stāsta par Etiopijas karaļa Solomona un viņu pēcteču ģenealoģiju un dzīvi. Arī rastafari reliģiskajai praksei nav raksturīga kāda formalizēta ceremonija, pārsvarā izplatītā ir „pārdomu” prakse. Parasti tā noris neformālās grupiņas, kas sasēdusies aplī, vienam no grupas noskaitot īsu lūgšanu un aizdedzinot pīpi ar „svēto augu” – marihuānu un, to tālāk nododot pretēji pulkstenim, katrs ievelk dūmu un izsakās par kādu reliģisku, sociālu vai ētisku jautājumu.


Marihuānas izmantošana rastafari reliģiskajā praksē ir ierasta, jo tā ir sakraments, kas palīdz meditācijā un atklāj patiesību. Turklāt tai ir arī ārstnieciskas īpašības. Rastafari uzskata, ka marihuānas lietošana ir attaisnojama norādot uz atsevišķām vietām Bībelē:

tev būs ēst laukā izaugušu augu [pirmā mozus grāmata]

ēd ikvienu zemes augu [otrā mozus grāmata]

viņš lika zālei augt par barību lopiem un augiem cilvēka labā [Psalms 104:14]

Aizliegumu izmantot marihuānu rastamani uzskata par Babilonas bailēm no tā, ka cilvēki apzinot patiesību, atteiktos no „Babilonas” sistēmas. Tai vietā „Babilona” atļauj alkohola lietošanu, kas atšķirībā no marihuānas nevis atklāj patiesību, bet apdullina cilvēku, tādējādi novēršot viņa uzmanību no patiesības. Bobs Mārlijs kāda intervija saka:

• Kādēļ valdība neļauj smēķēt augu? Tāpēc, ka tas atbrīvotu cilvēku prātus un liktu saraut saites ar visu materiālo, kas ir sagūstījis cilvēku prātus
  

Reliģijas antropoloģiskās iezīmes
Izplatīta rastamanu vidū ir arī „Binghis” deju ceremonija, kas noris daudziem rastamaniem sanākot zem telts un dejojot perkusiju ritmā līdz rītam. Rastamanu reliģiski-antropoloģiskā pazīmē ir īpašs matu sakārtojums, tā saucamie dredi. Drediem ir dažāda nozīme. Tie ir kā protests pret balto cilvēku rūpīgi ķemmētajiem, taisnajiem matiem un vienlaikus, kā lauvas mežonīgo krēpju simbols, kas tos garīgi vieno ar Haili Selasijē, jo turpinot Solomona dinastiju, viņš pārmanto apzīmējumu „Jūdu cilts karojošais lauva”. Dredi, līdzīgi kā Ebrejiem kipas, ir arī atpazīšanas zīme, pēc kuras JAH pazīs savus sekotājus un apokalipses dienā aiz drediem uzraus debesīs. Dredi vairāk ir citu sadzīves regulu sekas, nekā īpaši kultivēta frizūra, kā tas ir rietumos. Rastmaniem ir aizliegts skūties, griezt matus, un mazgāt tos ar nedabiskiem materiāliem. Aizliegumu viņi pamato ar Toras trešajā grāmatā rakstīto:

• Viņiem nevajadzētu radīt kailumu uz savām galvām un tāpat viņiem nevajadzētu apgriezt galus savām bārdām, ne arī veidot iegriezumus savā ķermenī
  

Īpašas regulas attiecas uz ēdienu izvēli. Rastamani ievēro stingru diētu, ko tie sauc par „Ital”. „Ital” ir pārtika, kuru nav skārušas nekādas ķīmiskās piedevas un sāls. Tāpat ēdienam jābūt pēc iespējas mazāk apstrādātam. Vēlams ir arī veģetārs uzturs, izņēmums ir zivis, kas ir mazākas par 25 centimetriem. Ēdienam ir jābūt, ka saiknei ar dabu un ķermeņa terapijai, par cik rastas neatzīst farmaceitiskos preparātus. Rastas nepīpē tabaku, nelieto ne alkoholu, ne kafiju, atļautas ir dažādas zāļu tējas. Stingri aizliegtas ir narkotikas, marihuānu rastas neuzskata par narkotiku, jo tā ir viņu sakraments.


Rastafari kustība 21 g.s.
Arī šobrīd rastafari kustībai nav noteikta centra, daudzi rastas pat uzsver, ka rastafari idejas ir vairāk dzīvesveids, ne reliģija un tāpēc sevi neidentificē ar kādu noteiktu reliģisku organizāciju. Formāli var runāt par trim „namiem”, kas šobrīd veido rastafari oficiālo kodolu - „Niabingi” [Nyahbinghi], „Bobo Ašanti” [Bobo Ashanti] un „Divpadsmit Izraēla ciltis”. Katra grupa savstarpēji atšķiras ar atšķirīgām teoloģiskām niansēm. Tā piemēram „Niabingi” saglabā ieskatu, ka Haile Selasije ir augstākā Dieva JAH reinkarnācija un seko tradicionālajiem rastafari reliģiskajiem ieskatiem. „Bobo Ašanti” nams ir organizācija, kuru 50. gados nodibināja Čarlzs Edvards. Tās biedri dzīvo ekociematam līdzīgā komūnā, ko sauc par „Bobo kalnu”. Viņiem trīsvienības izpratni veido Markusas Gārvejs un Haile Selasijē un kustības vadītājs Čarlzs Edvards. Haile Selasije I ir visaugstākais Dievs JAH, Markus Gārvejs pravietis un Čarlzs Edvards augtākais priesteris. Bobo Ašanti kustības locekļi tic melno cilvēku pārākumam un uzskata sevi par īstajiem izraelītiem un Etiopiju par patiesu Jeruzalemi „Divpadsmit Izraēla cilts” nama teoloģisko atšķirību veido uzskats, ka Haile Selasije ir Jēzus pārstāvis, kas atgriezies, lai piepildītu Dāvida derību. „Divpadsmit Izraēla ciltis” neuzsver melnās rases izredzētību, bet aicina visus apvienoties, lai īstenotu Evaņģēliju vēsti.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Rastafari

Heh, tu informāciju esi ņēmis no wikipedia, savukārt wikipēdijā esošās informācijas autors par rastafari, informāciju ņēmis no hipiji.lv :D
Bez tam, tev būtu mazāks čakars, ja vienkārši ierakstītu linku, nevis kopētu visu informāciju, bet nu, anyway, paldies... Varbūt dažs labs nemaz nezināja, ka tāda kustība eksistē un kur radusies un kāpēc regejs un kāpēc ganja ;)

Tu mani tagad maaciisi???

Iesaku veidu kā ietaupīt laiku. Es priecātos, ja mani informētu... nu vismaz pateiktu "paldies, to jau zināju" vai savādāk... neuztver tak to kā kaut kādu uzbraucienu.

Man nepatīk raksts ne vikipēdijā, ne hipiji.lv...
Iespējams izklausīšos pārgudrs, bet tā informācija nav patiesa... Lai runātu par rastafari ir jāsaprot kas ir Bībele un Agrīnā kristietība, kāds ir mesijas koncepts un kas ir pravietots bībelē un kāda ir Jēzus loma tajā...
Cilvēki bieži uzskata, ka Rastya ir vienīgi melnādaino reliģija.. pilnīgas muļķibas...
Ja kāds ir lasijis Bībeli, Jauno derību, Jēzus sludina Dieva valstību visiem! Esmu pats ticies ar melnādainajiem rastām, kuri mani sauc par Brāli!
Rastafari sludina glābšanu visiem Galvenais ir tīra sirds!
Tiesa gan rastafari radās kā meln;adaino atbrīvošanās kustība, taču pirmatnējā rastafarismā bija arī Aziāti un Baltie...

Gunch, ja tiešām ir tā kā tu raksti, tad man būs iemesls daudzus čomus apgaismot, jo viņiem tiešām ir radies priekštats, ka Rastas var būt tikai melnie un nekā savādāk! Un, manuprāt, tas ir tikai loģiski, jo ādas krāsa tak nevar noteikt to, kas tu esi sirdī... Arī budismam var pievērsties jebkuras tautības un rases pārstāvis.

ne tikai ar budismu arii musulmanis var buut jebkurs :)

un,aadaskrasu piemin tie kas ir vairaak vai mazaak rasisti
tads vaards adas krasa buutu jaaizmirst!!!

un jamaikieshi jau nav nemaz melnie, lai gan ir bet nejau visi :);)

One Love!!