Reliģijas un subkultūras.

Tēma: Reliģijas un subkultūras. Piektdiena Jūnijs 20, 2008 7:09 pm

Rastafarija (rastamanija, rasta) — afroamerikāņu reliģīja, kuras viens no svarīgākajiem elementiem ir kaņepju pīpēšana. Radās Jamaikā pagājušā gadsimta 30-jos gados, bet 60-jos sāka izplatīties ASV un citās pasaules valstīs.

Rastafari pielūdz bībelisko Jehovu, saucot viņu Dža (Jah, saīsinājums no Jehovah). Bībele tiek traktēta kā melnādaino svētie raksti, pirmsākumos uzrakstīta etiopiešu valodā amhari, bet vēlāk izkrota tulkojot balto cilvēku valodās. Pēc rastamānu domām, bībelē pieminētā, izredzētā tauta ir afrikāņi; Siona — Āfrika; Babilona — attīstītās valstis; Babilonas gūsts — afrikāņu verdzība amerikā un eiropā.; mesija — efiopiešu ras (ķēniņš) Taffari Makonens, pēc kronēšanas pazīstams kā Hajle [Haile] Celassie I; pēc mesijas atnākšanas izredzētā tauta tika apžēlota un var atgriezties Sionā. Kaņepes («gandža» vai «kaja [kaija]») skaitās «gudrības zāle», kuras lietošana palīdz pareizi izprast Svētos Rakstus un runāt ar Dža.

Marihuannas smēķēšana grupās — neatņemama reliģiskās prakses sastāvdaļa tādu kā «rizonings» (bībeles lasīšana un apspriešana) un «najabings» (Dža godināšana dziedot un dejojot). Kaņepju audzēšana un tirdzniecība kalpo kā ienākumu avots Jamaikas rastamānu kopienām un par iemeslu vajāšanai no valsts puses. «Gudrības zāles» slavināšana skanēja no daudzu godājumu rasta-praviešu mutēm: Leonarda Hovela (Howell), kurš organizēja lielāko kopienu (ap 1600 cilvēku) un Boba Marleja (Marley), daudzu rastamānu gimnu autors un izpildītājs.

70-to gadu vidū, pateicotiem marihuannai un regī-dziesmām, rastamānija izplatījās pa visu pasauli, ne reliģijas veidā, bet kā oriģināla subkultūra, tuva estētikai un hipizma idejām. Parādījās daudz cilvēku, tai skaitā arī neafrikāņu izcelsmes, kas sevi dēvē par «rastamāniem» - cilvēki kuri atsakās no visām apreibinošajām vielām izņemot kanabiolus, vieglprātīgu dzīves stilu, pacifistiskiem uzskatiem un nepatiku pret mūsdienīgu buržuju kultūru. No citas puses rastamānu reliģijā attīstījās «intelektuāļi», kuri noraidīja vajadzību pīpēt marihuannu. Praviešu vārdus par «gudrības zāli» viņi skata kā alegoriju, norādošu uz «palšu dabīgo materiālu pielietojumu, kas dod labvēlīgus medicīniskos un psiholoģiskos efektus».

Sadhu — indiešu mūki, askēti, jogas un sludinātāji, kuri izvēlējušies sev “izstumto” ceļu, augstākas patiesības meklējumos. Indijā tiek godāti kā svētie ļaudis, dieva sūtņi zemes virsū. Skaitās svētība pieņemt savā mājā tādu cilvēku, pabarot viņu un saņemt pamācību.

Tradīcija paredz sadhu «apreibināties ar askēzi» un ar «savu ekstāzi iedvesmot visu». Šim mērķim daudzi sadhu praktizē psihotropo kaņepju preparātu lietošanu. Ideoloģiskais šīs prakses skaidrojums atrodams vēdiskajā traktātā «garmatainā prātnieka himna”, kura varonis «dzer no biķera eliksīru , dalot to ar Šivu (skatīt Šivizms). Čelums , ko sadhu tradicionāli izmanto čarasa pīpēšanai, tik tiešām atgādina biķeri; bet kaņepes ir vis[u]atzītais «Šivas augs», askētu un jogu dievišķais aizbildnis. Tādā vaidā, patstāvīga atrašanās kanabiodu reibumā nediskriditē sadhu, bet skaitās kā papildus iezīme viņu svētumam.

Sadhu savu dzīvi pavada klejojot pa valsti un svētceļojumos, citi savukārt dzīvo klosteros un [ashramah{ru}], daži mežos un alās. Par sadhu satikšanās vietu kalpo lieli reliģiozi svētki («kumba mela, shivaratri u.c.). Askētu atšķirības zīme ir ļoti gari mati, kas dažreiz sasieti «desiņās», kas atgādina dredus, kuplas bārdas un «tilaks» - ornaments no vairākām svītrām uz pieres. Lielākā daļa sadhu nēsā baltas vai oranžas drēbes, daži nēsā gurnu apsēju vai staigā kaili, pārklājot savu ķermeni ar pelniem.

Sadhu ietekme uz indiešu kopienu garīgo dzīvi ir milzīga arī mūzdienās, bet agrāk bija tikpat kā dominējoša. XIX gadsimta beigās, kad britu kolonisti gatavojās indijā aizliegt bhangu un hašišu, viens no svarīgākajiem argumentiem pret šādu lēmumu bija tāds, ka šāds lēmums stipri saniknos milzīgas «lūdzošu askētu bandas». Šodien hašiša glabāšana Indijā ir krimināls noziegums, bet sadhu netiek likuma vajāti, viņi var brīvi pārvietoties pa valsti, pat ja viņiem līdzi ir nozīmīgs daudzums kaņepju preparātu.

Tēma: Re: Reliģijas un subkultūras. Piektdiena Jūnijs 20, 2008 7:10 pm

Sufizms — mistisks virziens islamā. Sufizma sekotāju mērķis ir nepastarpināta Alaha iepazīšana un saplūšana ar viņu. Sufizma pamatjēga ir «tarika» (ceļš), īpaši iekārtota dzīve, kas ļauj pietuvoties Alaham. Tā ir labprātīga nabadzība, stingra askēzija, koncentrēšanās uz mīlestību pret Alahu un patstāvīga psihotropo vielu lietošana, ko skolnieks (mjurids) saņem no sava garīgā skolotāja (sheiha). Sufizts, kurš ir izvēlējies tariku (ceļu), parasti tiek saukts persiešu vārdā derviš vai arābu vārdā fakirs, kas nozīmē «nabags».

Sufiztu psihotehnika tiek glabāta noslēpumā un tiek nodota no skolotāja skolniekam. Zināms, ka daudzi sufizma ordeņi praktizē ilgstošas dejas, ar griežšanos uz vietas un lūgšanu izkliegšanu, īpašus elpošanas un meditēšanas vingrinājumus, nakts modrošanu (negulēšanu), badošanos, nepārtrauktu lūgšanu atkārtošanu. Ir ziņas ka sufiztu rituālos tiek lietoti psihostimulātori un psihodēliķi (hašiš), bet par šo praksi ziņas ir skopas un par šo parādību spriest grūti.

Lielākā daļa sufizma tekstu nesatur atsauces par hašišu, vai atklāti nosoda tā lietošānu. Sufizma dzejas klasiķis Džalaleddins Rumi (1207-1273) ignorējoši atsaucas uz tiem kas «apvaino sevi ar hašisu un opiju, lai uz mirkli izrautos no esamības gūsta», pēc vina domām sufiztam vajag apreibināties tikai ar mīlestību pret Alahu. No citas puses [ortodoksal'nye{ru}] musulmanu autori, rakstošie par sifizmu, bieži attēlo dervišus [rastrelinnyme{ru}] personībām, kuri pārkāpj visus islama baušļus un patstāvīgi atrodas alkohola un hašiša reibumā. Šo viedokli nostiprina arī daudzi eiropiešu ceļotāji, kas personīgi novēroja rituālu hašiša lietošanu sufiztu vidū. Acīmredzami tik pretrunīgi viedokļi var liecināt tikai par dažādām sufiztu tradīcijām dažados reģionos un dažādos laika posmos.

Lielākā daļa sufizma mācību radās viduslaiku Irānā, kur eksistēja senas psihotropo kaņepju lietošanas tradīcijas. Dervišu garīgās tradīijas ir līdzīgas indiešu sadhu tradīcijām, kas kaņepes godā kā svēto augu. Sufizma izplatība uz rietumiem gandrīz vienmēr sakrita ar lauksaimniecības platību paplašināšanu priekš kaņepju sēšanas un tās lietošanas popularizēšanu. Cīņa ar hašišu Ēģiptē un Sudānā, XIV gadsimtā bija ar acīmredzamu antisufizma novirzienu. Mūzdienu musulmaņu pasaulē viss liberālākā attieksme pret kaņepēm ir tajās teritorijās, kur saglabājusies sufiztu bralību ietekme: Jemenā (Alavija brāliba), Marokā (Džilala), Albānijā (Bektašija), un Ziemeļ Kaukāzā (Nakšabandija un Kadirija).

Tai pat laikā daudzu sufiztu brālību statūti un ideoloģiskie teksti satur tiešu aizliegumu laitot hašišu. Daudzi sufiztu šeihi neizsakās pret kaņepju lietošanu, bet uzskata ka «šariats» (tas ir, ievērot visus miermīlīgos islama likumus, ieskaitot apreibinošo vielu lietošanu) ir nepieciešamais priekšnoteikums priekš «tarikata».

Tantrizms — mistiska ideoloģija, izklāstīta tantrāh — indiešu un budistu sektu svētajos rakstos. Tantrizma ideju pamatā ir mācība par «īso ceļu», kurš ļauj sasniegt augstākus garīgos mērķus ne ar baušļu ievērošanas un labo darbu uzkrāšanas palīdzību, bet ar speciālu rituālu un vingrinājumu palīdzību. Lielākā tanru daļa satur tiešus un diezgan atklātus metožu aprakstus kā sasniegt «īso ceļu»: pielūgt Dievišķumu, meditācija, mantras, upurēšana, elpošanas vingrinājumi, jogas pozas un sarežgītākas ceremonijas, kas dažreiz sevī ietver arī apzinātu induizma un budisma baušļu pārkāpšanu.

Psihotropo kaņepju preparātu lietošana ir daudzu tantriešu kultu netņemams elements. Priekš indiešu sektām kaņepes ir svētais Šivas augs, universālas zāles un «dievnamu zālītes». Kanabiodu reibums skaitās apgaismots un pozitīvs stāvokli, palīdz koncentrēties meditējot, paaugstina uztveršanas spējas un tuvina cilvēku dieviem. Jebkurš svarīgs rituāls sākas ar hašiša pīpēšanu vai [peroral'nym upotrebleniem bhanga{ru}]. Dažās tantrās («Mahanirvana-tantra», «Kularnava-tantra» u.c.) kaņepes tiek pieminētas kā palīglīdzeklis lai pamodinātu kundalina enerģiju. Saskaņā ar tantriešu metafiziku, šai enerģijai, kura snauž vēdera apakšdaļā, ir jāpaceļas gar mugurkaulu un jāpiepilda sahasrara-čakru galvas galotnē. Tādā gadījumā pazūd jebkāda divdomība un subjektīvizms, matērija pārvēršas par enerģiju (tagad es zinu ar ko kopā pīpēja Einšteins*) un cilvēks izjūt pilnīgu un neirobežotu saikni ar dievu.

Budistu tantrizms (vadžrajana) izturas pret kaņepju lietošanu atturīgi, neuzskata to par obligātu elementu rituālos un nepropagandē tās lietošanu. Un tomēr augs tiek augstu vērtēts kā izejviela daudzām ārstnieciskām vielām, regulāri tiek sēts klosteriem piederošās zemēs, un mūki bieži lieto [v rekreacionnyh celyah{ru}]. [Adepty vadzhrayany{ru}] arī praktizē «kudalinas pacelšanu», bet izvēlas iztikt bez palīglīdzekļiem. Daži pētnieki apgalvo ka kaņepju preparātu tiek lietoti vienā no augstākajiem veltījumiem vadžrajanai — ceremonijā Jab-Jum, kas ietver sevī rituālu dzimumaktu; pārbaudīt šīs ziņas nav iespējams, tā kā ceremonija tiek turēta slepenībā un nav piefiksēta autentiskos rakstu darbos.

Šivizms (šaiva) — indiešu reliģioza sistēma, kuras augstākā dievība ir Šiva — dievs-iznīcinātājs, vīrīškā sākuma iemiesojums, karavīru un askētu aizbildnis, jogas mācības izveidotājs un kaņepes psihotropo īpašību pirmatklājējs. Sakaņā ar leģendu, tieši Šiva pavēlēja atnest šo augu no himalaju kalnu virsotnēm un sasēt indijas ielejās «tautas labā un priekam». Guru Matsjendra, šivizma ezotēriskās skolas natha-sampradaja pamatlicējs, salīdzina Šivu ar «bhanga un opija dievu»; citu skolu šivizti bieži vien viņu sauc «bhanga Dievu».

Čarasa un bhanga lietošana ir obligāts elements visos šivizma svētkos un dievkalpojumos, kā ari dažos mājas rituālos pielūdzot Šivu. Kaņepju kūpināšanai ir loma arī iesvētībās un upurēšanā Šivai , viņa dievišķajai līgavai Parvati ([takzhe pochitaemoj v ipostasyah Shakti, Kali i Durgi{ru}], viņa dēlam Ganeše un visām citām dievībām Šivas panteonā. Kūpināšanas proces detalizēti ritualizēts un tiek pavadīts ar speciālu mantru lasīšanu. Iesvētīšana šim rituālam parasti notiek 14-15 gados, gurukula ceremonijas laikā, kura iezīmē arī pilngadības sasniegšanu. Pieaudzis šivists, kurš ievēro paražas pīpē kaņepes vismaz divreiz mēnesī, pudža-čaturdaša laikā, kas ir 14-tā un 29-tā mēness kalendāra dienā. Šivistu priesteriem un sadhu par normu skaitās ikdienas kaņepju lietošana. Kaņepes ir sastāvdaļa dievnamu vīrakos, bet tās eļļas ekstrakts kalpo kā degviela baznīcu lukturo.

Šivas kults dominē Kašmiras indiešu daļā un ir plaši izplatīts citās Indijas daļās, Pakistānā un Bangladešā. Neskatoties uz to ka visās šajās valstīs kaņepes ir aizliegto narkotisko vielu sarakstos, šivisti nekad netiek pakļauti vajāšanai no likuma puses par kaņepju audzēšanu, lietošanu un glabāšanu.

Tēma: Re: Reliģijas un subkultūras. Piektdiena Jūnijs 20, 2008 7:13 pm

drusku pietrūka prasmes pārtulkot, ja kāds var palīdzat. būšu ļoti pateicīgs. (kad tikšu pie normālas vārdnīcas ceru novest līdz pilnībai.
teksts ņemts no ganjaclub.ru

VIP Number of posts : 260 Age : 37 Registration date : 12.06.08

Sorry veciit, visu cienju, bet Rastafara I tieshamm nav taads, kaadu Tur atspoguljo....
Ja neiebilsti pakritizeeshu dalju par rastafar I. Tavaa rakstaa peitruukst daudz... pirmkaart jaarunaa par to, ka rastafari nav vienveidiigs, tajaa ir daudzas skolas ... paziistamaakaas boboshanti, 12 tribes of israel utt... sho skolu interpretacijas atshkiras, piemeram tados jautaajumos kaa Mesija, Jeezus kristus, Bibele un pieskaaries arii izredzeetiibai...
doshu dazhus piemeerus... Boboshanti sekotaaji lielaaku uzmaniibu veersh uz Haile selassie I kaa mesiju (2. Jeezus atnaakshanu, par o rakstiits biibeles pravietojumos un ko solija pats Jeezus, nu piemeeram jannja atklaasmes graamata 5:5(kas izlasiis varbuut sapartiis).... imperators Haile selasie tika kroneets dazhaados titulus viens no tiem Lion of judah (Jeezus simbols) King of Kings, Lord of lords (shaadus titulus evangeelijos aprakstiija Jeezu). selassi Iir no Davida Dzimtas... Keeninja Salamana un kheeninienes deela liinijas peectecis... (Starpcitu ne tikai rastas vi nju saaka uzskatiit par Jeezu, bet arii Etiopijas daudzi kristieshi). Pats selassie I bija kristietis. Nu tas iis ieskats uz Boboshanti redzeejumu par Mesiju...
12 Izraeelas cilshu skola uzskata selassie i par Pravieti, Daavida dzimtas pilntiesiigu mantinieku, tachu savu gariigo buutiibu koncentree uz Jeezu Kristu...
Shis ir tikai viens no piemeeriem, la paraadiitu ka rastafari nav tas par ko ir Tavaa rakstaa... un vel svariigs moments ir rasu jautaajums... Rastafari nav tikai melnaadaino religija... Jeezus sludinaaja glaabshanu visiem neatkariigi no tautiibas vai rases, ja palasiisi Selassie runas, tad maniisi ljoti kristiiga cilveeka paarlieciibu un ticiibu Dievaa... .. vinsh nemitiigi atsaucas uz Biibeli, kristietiibu, Jezu Kristu vai Dievu...
Man ir rasta braalji (melnaadainie, ja tik ljoti vajag), kuri sauc mani par braali... Tas ir viens cilveeces meerkis apvienoties, ne ieniist kaadu un rastas neieniist nevienu, ne burzhujus, ne baltos...Tikai Dievs ir tiesnesis, ne cilveeks... un tas jaaieveero katram! Marihuaana ir dziiviibas koks, par kuru rakstiistS biibelee... Ja kaads grib saprast rastafari, iesaku sakt ar Biibeli!
Visi mes esam no vienas pasaules!