Kaņepes kriminalizācija (wiki avots)

Atradu interesantu materiālu wikipēdijā, ka marihuānas kriminalizācija lielā mērā var būt saistīta ar iespēju izmantot rūpniecībā kaņepes šķiedru.Kā jau tas parasti notiek, toni pasaulē nosaka ASV, un arī marihuānas aizliegšanu pasaulē sevišķi ir ietekmējis tāds pats process ASV – tāpēc nedaudz pakonspektēju un patulkoju Wikipedia rakstus, gan par kaņepi vispār, gan arī saistībā ar aizliegumu vēsturi Amerikā.

I - Legality of cannabis http://en.wikipedia.org/wiki/Legality_of_cannabis
(Wikipēdijas brīdinājumi: rakstam vajadzīgs eksperta viedoklis, raksta tonis var būt nepiemērots Wikipēdijai)

19. gadsimtā kaņepe, galvenokārt tinktūras veidā, plaši tika izmantota medicīniskiem nolūkiem – galvenokārt kā paliatīvs (sāpes remdējošs) līdzeklis. Baumoja, ka pat karalienes Viktorijas menstruālās sāpes tika remdētas ar kaņepi. 19. gs. beigās tās medicīniskais pielietojums sāka apsīkt, jo citas zāles, kā aspirīns, ieņēma tās vietu starp paliatīvajiem līdzekļiem.
Sākot ar 1906. gadu, vairākas ASV pavalstis sāka regulēt Cannabis Indica pārdošanu (sīkāk otrajā daļā).
Vārds marihuāna (Meksikas spāņu valodā marihuana, mariguana) ir saistīts gandrīz tikai un vienīgi ar auga psihotropo pielietojumu. Angļu valodā tas ieviesās (un jādomā, ka tas krietni vien ietekmēja arī pārējās valodas – tulk. piez.) dēļ pret-narkotiku aktīvistiem Amerikā 20tajos un 30tajos gados, kas apzināti lietoja meksikāņu vārdu, lai noskaņotu cilvēkus pret ideju , ka marihuāna varētu būt legāla, izmantojot tālaika attieksmi pret meksikāņiem.

Daļa aizstāv marihuānas legalizāciju, ticot, ka tas novērstu nelegālu tirdzniecību un ar to saistītos noziegumus, kā arī kalpos par vērtīgu nodokļu ienākumu avotu. Kanādā marihuāna ir pieejams kā paliatīvs līdzeklis – ar mediķa recepti. Tomēr 86% ar HIV/AIDS slimo kanādiešu, kuriem ir tiesības uz šādu recepti, turpina iegādāties marihuānu nelegāli (AIDS Care. 2007 Apr;19(4):500-6.)


II - Legal history of marijuana in the United States http://en.wikipedia.org/wiki/Legal_history_of_marijuana_in_the_United_States


19. gs. marihuāna bija legāla lielākajā daļā ASV pavalstu, jo kaņepe tika izmantota virvju, buru un drēbju izstrādē, tika izmantota medicīnā. Pēc Meksikas revolūcijas 1910-tajā Amerikā imigrēja meksikāņu vilnis, vienlaikus iepazīstinot ar marihuānas izklaidējošo pielietojumu.

Drīz vien vairākās pavalstīs parādījās marihuānas regulācijas, ap 30-to gadu vidu marihuānu regulējoša likumdošana bija pieņemta gandrīz katrā pavalstī. Federālā līmenī šī regulācija sākās ar 1937. gada Marihuānas nodokļa likumu, un Federālā narkotiku biroja izveidi. DuPont un Viljams Rendolfs Hersts spēlēja lielu lomu kaņepes kriminalizācijā. 50tajos tika pieņemti vēl stingrāki likumi, kas palielināja federālos sodus par marihuānas turēšanu īpašumā, taču tie tika atcelti 70tajos gados. 1964. gadā stājās spēkā konvencija par narkotiskajām vielām, pirmoreiz uzliekot Amerikai līgumā noteiktas saistības kontrolēt marihuānas ieguvi un izplatīšanu.


70tajos ASV vairākās vietās sākas marihuānas dekriminalizācija, lielākā daļa šo vietu ieslodzījumu un kriminālatbildību par marihuānas uzglabāšanu nelielos apmēros nomaina ar civilajiem sodiem, veic izglītošanu par narkotikām utt. 90tajos vairākās vietās sāk marihuānas legalizāciju, kas nonāk pretrunā ar ASV federālajiem likumiem.

DuPont un Viljams Rendolfs Hersts (William Randolph Hearst)

ASV Kongresa lēmums pieņemt 1937. gada Marihuānas nodokļa likumu bija balstīts uz padzirdējumiem, ziņojumiem un daļēji uz nepierādītiem apgalvojumiem, iegūtiem no rakstiem avīzēs, kuru īpašnieks bija Viljams Rendolfs Hersts – un kuram bija nozīmīgas finansiālas intereses kokrūpniecībā, kas ražoja viņa avīžu papīru.

Marihuānas aktīvists Džeks Herers (Jack Herer) ir pētījis DuPont un savā 1985. gadā izdotajā grāmatā secina, ka kompānija spēlējusi lielu lomu kaņepes kriminalizācijā. 1938. gadā DuPont patentēja procesus plastmasas ieguvei no naftas un oglēm, un jaunu procesu papīra ražošanai no koksnes. Herers uzskata – ja kaņepe tiktu plaši izmantota, būtu diezgan ticami, ka tā tiktu izmantota arī papīra un neilona ražošanai, un varētu ciest DuPont peļņa. Endrjū Melons (Andrew Mellon) bija DuPont galvenais finansiālais atbalstītājs un vienlaikus arī valsts kases sekretārs (Secretary of Treasury). Melons iecēla H. Dž. Anslingeru, kas vēlāk kļuva par Melona radinieku, par vadītāju Federālajai narkotiku nodaļai (Federal Bureau of Narcotics) un arī Narkotiku un bīstamo zāļu nodaļai (Bureau of Narcotics and Dangerous Drugs).

Herers arī apraksta kādu pētījumu, veiktu 1916. gadā, kurā secināts, ka kaņepes izmantošana papīra ražošanā būtu savā ziņā pat izdevīgāka, nekā ražošana, izmantojot koksni.

Pilns teksts saitē http://en.wikipedia.org/wiki/Legal_history_of_marijuana_in_the_United_States, sadaļa „DuPont, William Randolph Hearst and hemp”.

Vēl varbūt kādam interesanti varētu būt palasīt http://wiki.answers.com/Q/Why_is_marijuana_illegal - tajā nosaukti galvenie iemesli, kāpēc marihuāna ir nelegāla un uz kādiem argumentiem vajadzētu balstīties tiem, kas atbalsta legalizāciju. Tāpat ar nesliktiem argumentiem tiek salīdzināta marihuāna un alkohols šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Legality_of_cannabis, sadaļa „Cannabis consumption vs. alcohol consumption: Intent in legalization”.